2012

Nu ko tradīcijas jāturpina, kaut arī Vecā gada apskatu rakstīju tikai pagājušogad - ar šo ierakstu tā tiks pārvērsta tradīcijā!
tātad sākam...

Ak, 2012. gad', I don't like you!
Padomāsim, kas šogad ir noticies -
Sāksim ar labo:
Esmu gandrīz pietiekami normāli izturējusi divas sesijas un pirmo reizi dzīvē uzrakstījusi kursa darbu (manuprāt, tas ir pelnījis vietu "labo" notikumu sarakstā). Pirmo reizi svinēju Jāņus Rīgā - and you know - vieni no labākajiem Jāņiem, kas vispār bijuši. Esmu otro reizi nobraukusi Vienības braucienu un pašas spēkiem uzbraukusi Siguldas kalnā. Kopumā ar riteni šogad esmu nobraukusi kādus 800 km. Esmu veiksmīgi iefiltrējusies gan susliku, gan pingvīnu biedrībās. Esmu dejojusi dubļos un bijusi feja. Esmu piepūtusi vairāk piepūšamo matraču, nekā visā savā dzīvē kopā. Esmu pat izdomājusi dziesmu meksikāņu valodā.  Esmu sapratusi loģikas kvadrātu (vismaz uz trīs stundām) un tad par laimi to aizmirsusi. Kā arī esmu piedzīvojusi neizsakāmi smieklīgas un dzirkstošas lekcijas.
Un tagad par ne tik labo:
Savu dzimšanas dienu es sagaidīju slimnīcas uzņemšanas nodaļā (vispār kopumā tur esmu pabijusi veselas divas reizes (otro reiz gandrīz savā vārda dienā)). Ar ātrās palīdzības mašīnu esmu braukusi - divas reizes. Tāpēc nemaz nerunāsim pa to, ka man tagad ir fobija no savām dzimšanas un vārda dienām. Kas vēl?
- notriekta ceļa zīme - ček
- trešais smadzeņu satricinājums - ček
- ar šo smadzeņu trīci uzrakstīti četri kontroldarbi ( sūdīgi uzrakstīti četri kontroldarbi btw ) - ček
- nelielas depresijas pazīmes - ček
- patērētais alkohola daudzums - daudz par daudz
Pasaules gals tā arī diemžēl nepienāca

Jā, pēc šitā visa uzskaites, 2012 - I still don't like you!

vai ir labi??

vakar sēdēju un domāju  - vai beidzot viss ir labi?? domāju, spriedelēju, visu izvērtēju un nonācu pie secinājuma -  nē, nav -  bet ir normāli, šķiet daudz kas ir atgriezies iepriekšējās sliedēs. hmm iespējams tieši tāpēc ir normāli nevis labi - gribas ko jaunu, nebijušu - gribas, lai ir labi! bet ne tagad, izbaudīšu vēl savu "normāli" and you know - tas arī ir labi!!! 

dziesma meksikāņu valodā

lambada lambada meksika santana

burritos madre locoloco pringles 

pedro sančes  bumbum halapenjo 

buenas nočes tekila sombrero 

/ made by Elīnas poētiskie teksti /

nožēlojami

nekad nav bijis tik slikti, nekad dzīvē neesmu jutusies tik sasodīti nožēlojami. pilnīgi viss ir sagājis putrā un es nezinu kā lai to labo. es zinu, ka man ir jāsaņemas, bet nezinu kā. man vienmēr ir licies, ka dzīve ir klavieru taustiņi - ir melnie un baltie dzīves posmi, bet pašlaik šķiet dzīvoju vienā nebeidzamā melnajā caurumā. katru brīdi kad liekas "nu viss ir jāpaliek labāk" viss saiet vēl lielākā putrā ( es labprāt izteiktos ar daudz rupjākiem vārdiem ). nekad neesmu ticējusi, ka alkohols var risināt manas problēmas, bet pašlaik tas ir vienīgais ar kā palīdzību varu visu aizmirst. es galīgi nenosodu cilvēkus, kas piedzeras ikreiz kad dzīvē ir slikti, bet es tā neesmu radusi - līdz šim. visstūlbākais ir tas, ka es nevaru tā vienkārši izdomāt - viss rīt es mainīšu savu dzīvi - tā tas nenotiek - pašreizējais bullshits ir nesaraujami saistīts ar manu nākotni. es vairs nevaru mainīt to, kas jau noticis - tātad lielā dzīves konklūzija ir tāda - es salaidu visu dirsā un tātad tupat salaista ir arī mana nākotne. kontinuitātes princips galu galā.
un tā es sežu savā istabā - ar savu šņabja pudeli un izraudātām acīm - es nezinu ko darīt. esmu tik nožēlojama,ka pašai vienkārši riebjas.


being sober is so overrated

jauns kārtējais murgs

-Kāpēc tu neko neraksti blogā???
-hmm jo man nav nekā ko rakstīt blogā...
vai man tiešām nav ko teikt? vispār jau ir gan :D
Tāpēc lūdzu Ieva vai Inese vai kā tevi labāk dēvēt - ir jauns ieraksts - bet es neatbildu par neatbilstību un nejaušu bojāeju :D

šonedēļ (kā jau katru nedēļu) manu plānotāju rotā dažās dzīves gudrības - šī laikam ir viena no retajām reizēm, kad esmu šo atziņu izlasījusi. Bet lai nu kā - ko es ar to gribēju teikt?? ( tāds neveikls ievads sanāca un man negribas domāt neko jaunu) man patīk - varbūt ne tik ļoti, lai dēvētu to par savu dzīves moto, bet tomēr...

Gan pienāks laiks justies prātīgam, apdomīgam un pagurušam.

Bet šodien droši uz priekšu /Pema Brauna/

Tāpēc cilvēki - dariet traks lietas! Dariet kad un ko vien jums gribas darīt. Lietojiet alkoholiskos dzērienus. Dejojiet. Priecājieties par konfetī papīriņiem un bāziet tos draudzenei aiz krekla. Izmantojiet visas piedāvātās "laimīgās stundas"....

Īstenībā smieklīgi - saku visiem dariet ko Jūs paši gribat darīt kamēr pati esmu iesprostota skolas nebeidzamajās važās un draugu ierobežotajā laikā.

... viss... nākamajā dzimšanas dienā es darīšu to ko ES gribu darīt un kad ES to gribu darīt ( un ar vārdu ES es nedomāju Eiropas Savienību) .... hmmm kas sākās kā vienkāršs ieraksts beidzās ar nežēlīgajām pārdomām par dzīvi ... varētu jau izdzēst šo un aizmirst to, kā vienmēr visu noglabāt kkur dziļi smadzeņu krokās un izvairīties no domām līdz brīdim kad sāc rakstīt savu debīlo blogu. Bet nēēēēēē atstāšu to sev kā atgādinājumu nākamajā jūlijā beidzot izdarīt to ko es vēlos! 

un atsevišķie cilvēki, kas it kā man saka, ka lasa šo murgu - neņemiet to galvā - es tiešām savā vārda dienā gribu sēdēt pie grāmatām. punkts, punkts,punkts, izsaukumu zīme  

kāpēc?

kāpēc? ir visdebīlākais jautājums ko iespējams uzdot. Agrāk man tas vispār neinteresēja - kāpēc debesis ir zilas vai kāpēc koku lapas ir zaļas? - tā vienkārši ir un tur neko nevar mainīt - kāda starpība. Atceros vecos labos laikus, kad vēl sapratu matemātiku un cilvēki vēl jautāja manu palīdzību - protams, uzdeva arī jautājumu -kāpēc tur jādara tā? - hhhmmmm vai izskatās, ka es to zinu? tā ir jādara un viss, kāda starpība kāpēc...
It kā jau parasti bērni ir tie, kam ir svarīgi visu izzināt - bet ne man, tiešām neatceros nevienu gadījums, kad būtu gājusi pie vecākiem un jautājusi - kāpēc?? ja nu vienīgi, lai kādu pakaitinātu - atceros, kā teiktu aģents Smārts "veco joku" ar kāpēc:
-mammu ko tu dari?
-taisu pusdienas
-kāpēc?
-jo visiem pēc darba gribēsies ēst
-kāpēc?
-jo darbā visi piekūst
-kāpēc?
-jo viņi strādā un patērē enerģiju
.... - kāpēc??
ai tā varēja turpināt mūžīgi, bet neviens no šiem kāpēc nebija veltīts, lai patiešām uzzinātu - kāpēc?
Lai arī agrāk mani tas neuztrauca ,tomēr šodien mani nomoka jautājums - kāpēc? Kāpēc ir tā kā tas ir ( jautāsiet kā? - bet šodien mēs nerunājam par "kā?", bet par "kāpēc?", tāpēc sorry dude). Ir tā kā ir, bet kāpēc - kurš pie tā ir vainīgs? - es? drošvien, kurš gan cits var visu tā sačakarēt, ja ne es. Vai es varu to mainīt? Vai man vispār vajag ko mainīt? Un galu galā - kāpēc man kaut kas būtu jāmaina? Tie ir jautājumi jautājumu galā - un trakākais ir tas, ka man pašlaik nav nevienas atbildes...
Kāpēc nevar būt kā agrāk, kad atbilde uz visiem "kāpēc" bija - tā ir un viss? Bet tas jau atkal ir vēl viens - "kāpēc" un viss.....

cenzēts

nesen lasīju rakstu par to, ka cilvēki ASV domā, ka vajadzētu aizliegt vai arī mainīt dažu autoru darbus. piemēram "Sirmgalvis un jūra" - man likās jauks, dziļdomīgs nosaukums ar nelielu varbūt bēdīgu piegaršu. bet nēē - izrādās pieminot vārdu "sirmgalvis" tā ir diskriminējoša attieksme pret vecākiem cilvēkiem - kas ir jau liekas pilnīgs murgs - vēl trakāk ir ar vārdu "jūra" tas var radīt nepatīkamas izjūtas bērniem, kas dzīvo ASV vidienē un jūru nekad nav redzējuši. es arī nekad neesmu redzējusi, piemēram, Japānas ziedošo ķirsi, bet tas nenozīmē, ka ikreiz izdzirdot šo vārdu es sāku krist panikā - un kā teiktu man profesors - es nepamožos nakts vidū, sviedros baidoties, ka tūlīt pa manu logu ielidos Japānas ziedošais ķirsis. šis raksts tiešām lika pasmieties it īpaši, kad uzzināju, ka vispār ASV bērnu vecāki gribētu aizliegt jebkāda veida literatūru, kurā būtu pieminēti "zemesrieksti", jo redz daudziem bērniem pret tiem ir alerģija :D ai, ko tik cilvēki neizdomā....

vēlreiz paldies žurnālam Sestdiena -  tā tāda maza atsaucīte, lai nupat rakstītais nebūtu kkāds plaģiāts :D
nākam 3dien būs atkal jāiet uz bibliotēku iepazīties ar dažāda veida publikācijām - bija jauki, tikai nabaga atpūtas stūrīša čalīts, kur vienīgais centās kko mācīties, mēs laikam viņam traucējām - upi deizij :D

blinchika jautrie nevienam nevajadzīgie fakti

pagāja gandrīz 20 gadi un es beidzot sapratu, ka lai gan visos video par izpletņlēcējiem var it kā redzēt tādu kā uzrāvienu gaisā pēc izpletņa atvēršanas, patiesībā šāds uzrāviens nemaz nav. reāli kameras vīrs taču arī lec ar izpletni un brīdī kad īstais izpletņcilvēks atver savu izpletni un vnk palēnina savu krišanas ātrumu, kameras vīrs vēl joprojām krīt brīvajā kritienā. duh kad to sapratu jutos ļoti blonda :D

izvairīšanās

Pirms kāda, liekas vairāk kā, gada - vēl tālajā vidusskolas laikā psiholoģijas stundā pildījām kārtējo, uz nerviem krītošo, testiņu. Šī testa beigās, apkopojot visus apvilktos burtiņus, noskaidrojās, ka es izvairos. Tajā brīdī vienīgā doma manā smadzenē bija - DA LABI!!! Es neesmu psiholoģijas fans un uzskatu, ka man nevajag muļķīgus testiņus, lai saprastu kāda es esmu - es zinu kāda esmu - ticiet vai nē, bet es sevi pazīstu. 

Es izvairos - es zinu. Ja ar mani notiek kas nepatīkam es šo faktu ignorēšu līdz pēdējam iespējamam brīdim, centīšos par to nedomāt, bet tai pat laikā to nenoliegšu - es vienkārši izvairīšos. Es izvairos pat no vienkāršajām lietām - piemēram, kursa darba rakstīšanas, jo redz ierakstīt kko debīlu savā blogā ir daudz svarīgāk nekā uzrakstīt lappusi par valsts pienākumiem. Es savā mazajā galviņā ļoti labi apzinos, ka man nav laika izvairīties no rakstīšanas, bet es to turpinu darīt - un jo lielākā pakaļā viss iet, jo vairāk es izvaros. Man ir 3 dienas, lai uzrakstītu  atlikušās10 lpp, bet es vienalga izdomāšu miljons attaisnojumu, lai to nedarītu. 

Tas, ka es zinu kāda es esmu nenozīmē, ka man patīk tas cilvēks kāds es esmu - cik neloģisks teikums, bet man piekāst!!!!!!!!!  

CTFxC FTW

so jau laikam 2 gadus katru dienu no sava tik gandrīz dārgā laika ziedoju vidēji 10-20 minūtes, lai noskatītos ikdienišķo CTFxC vlogu (http://www.youtube.com/user/CTFxC). Lai cik dīvaini neliktos skatīties citu cilvēku dzīvi - man tas sagādā prieku un vismaz dažas minūtes dienā varu aizmirst savas nožēlojamās problēmas un pasmaidīt par brīnišķīgā pāra piedzīvojumiem, par viņu piemīlīgo suņuku jokiem - pie velna es pat varu redzēt kas notiek Bankokā vai Rio. Charles un Allia ir superīgi cilvēki un es vienmēr viņu dzīvi esmu uzskatījusi par ideālu. Bet... pirms pāris dienām Čarlzam ( latviskotā versija izklausās dīvaina- es zinu) atklāja smadzeņu audzēju - es sajutos tik nenormāli dranķīgi - es saprotu, ka viņi dzīvo tūkstoš kilometru attālumā un drošvien pat nenojauš par manu eksistenci, bet vienalga es uzzinot par šo briesmīgo notikumu es tā sabēdājos - pilnīgi tā it kā tas būtu noticis ar kādu manu draugu vai ģimenes locekli. Es pašlaik sēžu un stresoju par to vai mani rīt neizsauks seminārā un neieliks sūdīgu atzīmi, kamēr ar citiem pasaulē notiek patiešām briesmīgas lietas. Es zinu, ka Trippy family ir stipri un ar viņiem kopā ir visa CTFxC armija un kopā audzējs tiks uzveikts!!!
beat it

stulbi fakti par mani 2

- man ir fobija no vabolēm, jo liekas, ka tās ielīdīs man degunā un izēdīs smadzenes - un tas viss tikai tāpēc, ka bērnībā skatījos dīvainu filmu :D
- man ir šausmīgs rokraksts, kuru varu izburtot tikai es
- neesmu pārāk sociāli atvērts cilvēks
- manās ausīs neturas austiņas
- nekad mūžā neesmu krāsojusi matus, likusi liekos nagus vai skropstas, es pat neesmu bijusi solārijā
- es izvairos no mikrofoniem
- nepatīk lidot ar lidmašīnu, jo spiediens dīvaini iedarbojas uz manām ausīm, rezultātā rodas sajūta it kā kāds ar nazi durtu man ausīs - tās ir sāpes līdz asarām
- dievinu džekus cepurēs
- man nav paraksta
- negaršo piens
- drausmīgi nepatīk psiholoģija, laikam tāpēc, ka nepatīk, ja citi cilvēki cenšas saprast kāda esmu
- uz maniem zobiem ir pigmenti, jo bērnībā ēdu pārāk daudz flora tabletes
- mana kreisā acs ir mazāka nekā labā
- man kkā vienmēr sanāk saplēst zeķubikses - vienmēr....
- vienmēr būšu priecīga par kādu roku krēmiņu vai smaržīgu dušas želeju
- bieži cilvēkus pat bez redzama iemesla saucu par saulītēm, mīļumiņiem un jaukumiņiem
- dažkārt nevaru izvēlēties - ok - gandrīz nekad nevaru izvēlēties
- nespēju pieskarties savai nabai - brrr nespēju pat iedomāties kādu pieskaramies manai nabai - fuujii
- es diezgan daudz lamājos
- man 17 gadu vecumā bija smadzeņu satricinājums - jo ziemā šļūcot ar plēvēm ieskrēju kokā - FAIL :D
- man nepatīk ziema
- nu varbūt ziemā forši ir tas, ka var valkāt cepures, kas savukārt nozīmē, ka mūziku var klausīties nonstopā
- lai noklausītos pilnīgi visas dziesmas, kas ir manā Itunes pleijerī vajadzētu 3dienas 9 stundas 31 minūti un 29 sekundes
- ļoti reti ( gandrīz nekad) neizeju no mājas ar neuzkrāsotām acīm - nu vismaz skropstu tušu tak vajag :)
- ja es taisītu tetovējumu - tas noteikti būtu kādas dziesmas tekstiņš, bet es drošvien nevarētu izvēlēties kāds tieši
- bet tā vispār man nav neviena tetovējuma vai pīrsings - man pat nav caurumi auskariem
- kamēr dzeru no pudeles, roku ar korķīti, kas ticis atskrūvēts pirms dzeršanas, turu kkā dīvaini paceltu gaisā - es nekontrolēju šo savu kustību - tas vienkārši notiek līdz brīdim kad galvā noskan - oo fāk
- man ir grūti sākt kko darīt - ja es pārvaru šo nežēlīgo posmu - tad pat varu diezgan čakli strādāt
- universitātes bibliotēkā es pīkstu :D - tas aparāts mani ienīst
- uz man ķermeņa nav pārāk daudz muskuļu
- vispār laikam man ir baigie kompleksi :D
- es vairs neko nevaru izdomāt, bet man vajadzēja ielikt jaunu blogu, jo vakar man pavēstīja, ka pret saviem blogiem jāizturas kā pret saviem bērniem - tie regulāri jāpabaro :D :D
-  esmu100% pārliecināta tikko uzspiedīšu pogu "publicēt" atcerēšos vēl kko stulbu par sevi, bet man būs slinkums šo ierakstu labot - tāpēc es to nedarīšu :D

right choice

Galvā riņķo domas pēc filmas Mr.Nobody noskatīšanās - par izvēlēm, ko izdarām dzīvē. Ikviens lēmums, ko pieņemam kaut kādā mērā ietekmē turpmāk notiekošo. Viens "Jā" tik parastā "Nē" vietā var apgriezt dzīvi kājām gaisā. Kā zināt kura ir pareizā izvēle - KĀ?? Laikm jau vienkārši jādzīvo un jātic, ka pieņemtais lēmums ir tas pareizākais  - bet kā būtu, ja būtu - NĒ kā ir, tā ir - ja kaut vienā mirklī izvēle ir šķitusi tā pareizākā - tad tā ir ĪSTĀ!!!