2013

Jā kā jau ierasts (pēdējos divus gadus) esmu šeit un nobeigšu šo gadu ar mazu rezumē - tā lai paliek atmiņā - lai gan šis gads noteikti paliks atmiņā arī tāpat.

Divtūkstoš trīspadsmitais ir pelnījis titulu - "pirmo reizi". Jā tieši šie ir divi īstie vārdi, kas visprecīzāk to raksturotu. Šogad tiešām vairāk kā jebkad agrāk esmu darījusi lietas - pirmo reizi ever. Jā atzīstu daudzām lietām vajadzēja lielāku vai mazāku piespiešanos, bet you know - tas bija tā vērts. Esmu pirmo reizi lidojusi ar paraplānu, pirmo reizi sapratusi ka nemaz neesmu tik salta, bezjūtīga vecene, ir bijusi pirmā piedalīšanās tiesu izspēlē, ir bijuši arī pirmie punķi un asaras par puikām, un šogad pat pirmo reizi esmu bijusi solārijā - ahh tā varētu turpināt un turpināt, bet man jāpošas uz jaunā gada sagaidīšanas balli - pirmo reizi kā kāda meitenes statusā :D
Ir reāli prieks, ka, pat iestājoties kārtējai gadu mijai,  uz jautājumu - Kad bija pēdējā reize, kad darīji kaut ko pirmo reiz? Varu atbildēt - šodien!

2013. - Tu esi man sagādājis neaizmirstamus pirmos iespaidus par lietām un ne tikai - paldies Tev par to!!!

she...

Man riebjas iet pie ārstiem -kāpēc? Nu lūk.

Šodien devos pie sava ģimenes dakterīša uz akūto stundu - 8.00, biju kā vienmēr pāris minūtes pirms, stāvēju ārā salu, mazliet sāpēja galviņa, bet tā viss čikeniekā. Vajadzēja tikai norīkojumu uz asins analīzēm, neko vairāk, bet tā kā jau kādu laiku bija iekaisusi smagana un mana māsa zobu dakterīte apskatot to ieteica, lai, ja nu sanāk, parādu kaklu dakterim, jo tur viņš tāds sarkans un ne tāds kā vajag. To arī darīju - kļūda. Pēc ģimenes ārsta kabinetā pavadītām 30 minūtēm iznācu no turienes ar dīvainā vārdā sauktu diagnozi, 37,8 grādu temperatūru, tonnu zālēm, antibiotikām un noteiktu ambulatoro režīmu. KOLOSĀLI.
Tātad viss sākās, kad aizgāju pie matu daktera, kas ieteica aiziet pie meiteņu ārsta, kas savukārt nozīmēja analīzes, kas noveda mani pie ģimenes ārsta. Nu ja tad jau redzēs vēl kas tajās analīzēs ir.
Tad nu kāpēc tie dakterīši man nepatīk - jo Tu aizej pie viena ārsta, kas paskatās lietas par ko sūdzies, bet ierauga vēl kādu novirzi no normas, ko iespējams būtu vērts pārbaudīt, bet pie cita dakterīša. Tad aizejot pie nākamā, tas atklāj vēl kaut ko baaabāāāācccc, pat nepaspējot attapties Tu jau esi iekritis nebeidzamā apgrieztajā lokā, no kurienes izkļūt nav iespējams.
Tieši vakar pie alus glāzes ar draudzenīti runājām, ka pašlaik viss dzīvē iegrozījies savā vietā. Tāpēc ar bažām gaidu to klikš mirkli, kad viss sāks iet pakaļā, iespējams, apokalipse ir sākusies...

labdien.

Evija ir forša un tā :) maita un tikai.

Vai tu melo?

Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka nemeloju - jāā, es dažkārt izvairos no atbildes, bet nemeloju. Es nemeloju, jo zinu - nav jēgas, patiesība agri vai vēlu nāks gaismā.
Bet vakar kārtējo reizi mokoties bezmiegā šo to pārdomāju un sapratu - es meloju un kā vēl meloju. Bet ne jau citiem - sev. Es meloju sakot, ka man patīk lietas, kas patiesībā nemaz nepatīk. Es meloju sakot, ka ir labi, kaut gan tā nav. Es meloju sakot, ka gribu to, ko patiesībā negribu. Es meloju.... bet kāpēc? Nu tas jau atkal ir jautājums uz ko man nav atbildes.
Vismaz tagad es apzinos, ka meloju sev ( un tas jau ir daudz ), bet drīz varēsim pārbaudīt vai varu to mainīt... Patiesībā nēē!!! Es jau zinu, ka šī manas personības šķautne nemainīsies, jo jau rakstot šo rakstu esmu sev samelojusi neskaitāmas reizes...

jaunā gada apņemšanās

šogad izdomāju pāris apņemšanās.
un jāā ir vēl tikai 15. janvāris - vai es ievēroju šī apņemšanās? hmmmm , protams, ka nēēē - lamājos tik pat ļoti cik iepriekš ( ja ne vēl vairāk ) un patērētā alkohola daudzums arī nekrīt. super - es tā lepojos ar sevi.

bet.... studentam jauns gads sākas tikai pēc sesijas - tāpēc viss vēl ir tikai priekšā :D