dziesma meksikāņu valodā

lambada lambada meksika santana

burritos madre locoloco pringles 

pedro sančes  bumbum halapenjo 

buenas nočes tekila sombrero 

/ made by Elīnas poētiskie teksti /

nožēlojami

nekad nav bijis tik slikti, nekad dzīvē neesmu jutusies tik sasodīti nožēlojami. pilnīgi viss ir sagājis putrā un es nezinu kā lai to labo. es zinu, ka man ir jāsaņemas, bet nezinu kā. man vienmēr ir licies, ka dzīve ir klavieru taustiņi - ir melnie un baltie dzīves posmi, bet pašlaik šķiet dzīvoju vienā nebeidzamā melnajā caurumā. katru brīdi kad liekas "nu viss ir jāpaliek labāk" viss saiet vēl lielākā putrā ( es labprāt izteiktos ar daudz rupjākiem vārdiem ). nekad neesmu ticējusi, ka alkohols var risināt manas problēmas, bet pašlaik tas ir vienīgais ar kā palīdzību varu visu aizmirst. es galīgi nenosodu cilvēkus, kas piedzeras ikreiz kad dzīvē ir slikti, bet es tā neesmu radusi - līdz šim. visstūlbākais ir tas, ka es nevaru tā vienkārši izdomāt - viss rīt es mainīšu savu dzīvi - tā tas nenotiek - pašreizējais bullshits ir nesaraujami saistīts ar manu nākotni. es vairs nevaru mainīt to, kas jau noticis - tātad lielā dzīves konklūzija ir tāda - es salaidu visu dirsā un tātad tupat salaista ir arī mana nākotne. kontinuitātes princips galu galā.
un tā es sežu savā istabā - ar savu šņabja pudeli un izraudātām acīm - es nezinu ko darīt. esmu tik nožēlojama,ka pašai vienkārši riebjas.


being sober is so overrated