2011

kā jau visiem gada beigās, arī man radās pārdomas par šo gadu. lai gan daudzi apgalvo 2011 bijis briesmīgs gads un shit shit, bet es tam galīgi nepiekrītu. ja kāds būtu piedzīvojis tādu 2010 kāds tas bija man ... njaa...
godīgi sakot šķiet 2011 was the best year ever. šogad mana apņemšanās bija visam teikt - JĀ - vienkārši ņemt visu ko dzīve man dod - tā arī darīju ( beidzot vienreiz dzīvē tiešām pildīju savu apņemšanos ) tomēr pēc kāda laika parādījās vēl viena apņemšanās, kas drīzāk bija kā sekas pirmajai - neko nenožēlot :) tā arī darīju - izbaudīju dzīvi un tagad šķiet, ka gandrīz neko nenožēloju, gandrīz... bet tās jau ir lietas, kuras pat neatceros :D
sakot visam JĀ šogad esmu ceļojusi vairāk nekā visā savā mūžā kopā - šogad esmu izbraukājusi Igauniju, devusies uz Zviedriju, Vāciju un pat Kosu ( Grieķijā ) un Bodrumu ( Turcijā ) . īstenībā šķiet biju arī Lietuvā - gan tikai Kauņas lidostā pietam tā bija nakts un es gulēju ( laikam tas neskaitās :D ). esmu redzējusi brīnumainas vietas, satikusi interesantus cilvēkus un ēdusi daudz McD un roltonus :D
šogad nācās arī pāršķirt jaunu lapu manā dzīvē - nācās atvadīties no ierastās dzīves vidusskolas solā un iemācīties izdzīvot studentu dzīvē :D atvadījos arī no vecajiem biedriem ( kurus laikam nekad neaizmirsīšu ) tomēr neskatoties uz manu kautrīgo dabu iepazinu jaunus biedrus un turpmākos kolēģus :)
2012 - nezinu kāds tu būsi jaukumiņ, bet lai iegūtu titulu "the best year ever" tev būs jāpacenšas :)

stulbi fakti par mani :D

- es bieži čīkstu
- esmu ietiepīga
- kad runāju ļoti (dažkārt pat pārāk) žestikulēju ar rokām
- naktīs nevaru aizmigt un vienalga cikos aizeju gulēt parasti vismaz kādu stundu grozos no viena sāna uz otru
- mīlu zilo krāsu
- kad mazgāju karotītes parasti apšļakstos
- man ir īsa atmiņa
- riebjas kurpju veikali, bet ļoti patīk kurpes
- neprotu saņemt komplimentus
- dievinu amerikāņu seriālus
- es bieži gribu, bet negribu, bet tomēr gribu
- nepatīk akward situācijas
- patīk iepirkties vienai
- uz manām acīm neturas acuēnas
- rāāārrrrh
- man garšo ēst
- man negaršo kafija
- tumsā slikti orientējos
- ienīstu cilvēkus, kas dara pāri dzīvniekiem ( esmu dzīvniekmīlis)
- pēc matu nogriezšanas parasti gribas jaunu frizūru
- gribētu iemācīties šaut
- dievinu vīriešu balsis
- es māku kustināt ausis
- mani var viegli pierunāt uz da jebko
- man nepiestāv lūpu krāsa
- riebjas sajūta, kad dungoju dziesmu un nevaru atcerēties kas tā ir par dziesmu
- besī ja man liek nomierināties
- nepatīk sniegs un aukstums - gribētos, lai visu laiku ir vasara
- nevaru iedomāties sevi dzīvojam ne Latvijā
- bieži iedomājos pašu sliktāko iespējamo variantu
- patīk palīdzēt cilvēkiem, tomēr pašai nepatīk, ja kāds palīdz man
- riebjas, ja kāds mani māca
- ja gribas atslēgties no visa- braucu ar riteni
- es nemāku noparkoties
- manā istabā neaug puķes, vai visdrīzāk nemāku par tām rūpēties
- filmās labāk patīk laimīgas beigas
- kkā nesanāk uzturēt sarunu ar nepazīstamiem cilvēkiem
- lasot skaļi vienmēr saputrojos un mocos ar gaisa trūkumu
- pavadu daudz laika netā
- pirāti vai nindzjas? pirātiskas nindzjas
- neorientējos alkoholā
- nekad nevaru neko izvēlēties
- mīļākais saldums - kraukšķi ar kondensēto pieniņu
- nemāku smuki atvērt piena paku
- daudzi šķiet mani uzskata par tādu kāda īstenībā neesmu
- dievinu sajūtu, kad viss ir saplanots un es zinu ko darīšu šodien, rīt un parīt...
- mikriņā vai citā sabiedriskajā transportā nepatīk palikt pēdējai
- ja acīs iekļūs kaut pilīte ūdens - nevaru tās atvērt, tāpēc laikam peldoties NEKAD nelieku seju zem ūdens
- ļoti daudz un bieži klausos mūziku
- nepatīk skatīties cilvēkiem acīs
- nemāku dot padomus
- dažkārt ieslēdzu PC ar domu, ka obligāti kkas jāizdara, parasti vēlāk nākas vēlreiz ieslēgt PC , lai to patiešām izdarītu
- es izvairos
- nepatīk filmas par Džeimsu Bondu
- ja jāizvēlas tēja - viennozīmīgi piparmētru
- ja kāds mani dejojot griež, es vienmēr ( lai arī kādā stāvoklī es būtu ) krītu

lol :D

one of "those" days!!!

dažkārt atverot savu plānotāju ieraugu ar marķieri izceltu, pasvītrotu un izsaukumu zīmītēm noklātu datumu. parasti jau liekas - ak dies kā es pārdzīvošu šo dienu - tik daudz kas jādara, laika nav - būs vnk dirsā!! bet you know vajag vienkārši ņemt un darīt, atmest domas par to, cik briesmīga būs šī diena un dzīvot - lēnām - domājot par visu pēc kārtas, nevajag iespringt un pats galvenais nevajag baidīties un bēgt. bēgot un slēpjoties viss vienmēr saiet vēl lielākā putrā...

now listening 

tomorrow I will have a lovely day :)

man ir baigais stars :D

OMG esmu starā - varbūt pie vainas ir tie 2 aliņi ko izdzēru, bet nēēēēēē!!!!!!
tātad ieskaite, kurā likās būs reāli  - nu kā lai to labāk pasaka - dir** - tiešām likās labākajā gadījumā būs - nu ja paveiksies 5 - bet nēēēēēēēēēēēēēēē - man ir 8 - esmu šokā, tiešām nespēju noticēt -  varbūt tā ir kāda kļūda - āāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāā - man vajadzēja palielīties :D vismaz šis  uzlabo garīgo pēc gandrīz normāli uzrakstītā angļu valodas KD vai varbūt tur pie vainas ir tie 2 aliņi - pēcangļuvalodas tradīcijas ir awesome :D

bkdksjnksdjbi

tātad šodien no Pļavniekiem bija jātiek Uzvaras parku - bija jāpaspēj laikā, jo man nepatīk kavēt, it īpaši lietas par kurām pati maksāju. protams, mājās nočammājos tāpēc nokavēju savu iecerēto trolejbusu - un tad viss sākās :D
sāku veikt aprēķinus - ja gaidīšu nākamo - nokavēšu, ja braukšu ar autobusu - nokavēšu, un tad manas acis piesaistīja kāda lieta, par kuru jau sen biju aizmirsusi - mikriņš, kas brauc uz staciju un tad uz... Āgenskalna tirgu - atkal palielināju savu smadzeņu apgriezienus - IDEĀLI. kāpu tik iekšā, pagaidīju kamēr mani līdzbraucēji nopērk biļetes un kamēr šoferīts traki bļaudams krieviski kādam kaut ko ieskaidro, un laipni jautāju šofera kungam - pa kuru tiltu jūs braucat pāri Daugavai? pretī saņēmu vien ko līdzīgu - brhiuhdanbag . turpināju izjautāšanu - Akmens tilts? pēc neliela klusuma sekoja, manis cerētais - Aha! pēc kura atkal - baguifhnakjbdkhadho - ko protams neņēmu vērā, samaksāju 50 sant un sākām braukt - mierīgi, neparko neiespringstot skatījos pa logu un klausījos mūziku. nonācām pretī Stocmanam, vietā, kur pietura pat nav tuvumā. šoferīts aptur savu balto zirgu un sāk man krieviski ko teikt, nevis kā normāls cilvēks, bet atkal kaut ko burkšķēt zem deguna. labi šoreiz es steidzos un man pat būtu vienalga, ka sakāmais skanētu krieviski, kas normālā situācijā man liktos nepieņemami :D bet nē - bjakbsuhfia un kaut ko rāda uz griestiem - paskatos - karte - saku - man vajag Kuģu ielu. viņš turpina izmisīgi ko rādīt - blakus kartei pamanu lapeli ar tekstu - līdz centram biļete 50 sant., tālāk 90. sant. riktīgi sadusmojos tā jau noziedoju tos 50 sant, lai nenokavētu ( man ir kartiņa-  tāpēc varu braukāties cik vēlos) un tagad viņš grib, lai es piemaksāju vēl, lai mani pārved pāri tiltam - like 2vas pieturas? - emmm hell no. kāpu laukā un sāku meklēt veidu kā tikt tālāk, protams, viss beidzās labi - talāk braucu ar autobusu un ierados tieši laikā, pa ceļam vēl paspējot izglābt bērnu, kas ratiņos sāka ripot prom no mammas, kas arī meklēja kādu sabiedriskā transporta līdzekli.
šī stāsta morāle ir tāda - lūdzu, mīļie cilvēki, pat ja jums ir neizdevusies diena vai jūs nemākat runāt latviski - esiet laipni, izpalīdzīgi, paskaidrojiet sistēmu nabaga jaunietim, kas ikdienā nebraukā ar mikriņiem, un lūdzu nesabojājiet dienu apkārtējiem!!!

hmm

man nekad nav paticis Coldplay, bet jāatzīst - dziesmas viņiem ir labas.  

vispār esmu baigais youtuba fans - varu stundām ilgi klaiņot pa šo vietni un skatīties visu iespējamo - ikdienas vlogus, mazus smieklīgus skečus, failus un pat kaķu video :D  it īpaši, vismaz pēdējā laikā, traki iepatikušies coveru veidotāji - viens vārds, kas izsaka visu - AWESOME...

jau atkal...

Nezinu kā citiem, bet savā ikdienas dzīvē varu skaidri un gaiši saskatīt "veiksmīgo" un "neveiksmīgo" laiku. Bet tā ir!! Dažas nedēļas ( vai drīzāk dienas.. ) viss iet kā pa diedziņu - labas atzīmes, laba veselība, labi pavadīts laiks un arī tādi sīkumi kā luksoforā vajadzīgajā brīdī vienmēr iedegas zaļā gaismiņa, vai kādā mistiskā loterijā noveicas vinnēt, piemēram, Ulmaņlaika kvasu (true story).
Bet tad vienā brīdī ir BABĀĀĀC un viss iespējamais sāk iet dir** (to vnk nevar savādāk raksturot) - sūdīgi uzrakstītas ieskaites, pirmās nesekmīgās atzīmes, sāk sāpēt kakliņš, no rīta uzvelkot tīru savu mīļāko džemperīti sanāk to apliet ar grūti izmazgājamu vielu, kā rezultātā nākas lietot Vanišu, bet tā kā tev galīgi neveicas tas ir beidzies un uz veikalu pat nav vērts mēģināt iet, jo arī tur tas nebūs un pat ja būs - tavs maks nezināmu apstākļu dēļ būs palicis mājās. It kā jau sīkumi, bet kad tas viss notiek vienā brīdī, tas tā uzkrīt uz nerviem - godīgi dažkārt mani pārņem tādas dusmas, ka liekas galva tūlīt pārsprāgs - mani var saniknot visi un viss - pat debīli uztaisīta reklāma TV - šķiet  pats briesmīgākais ir cilvēks par kādu es kļūstu šo laiku - es negribu tāda būt, es negribu dusmoties - es gribu lēkāt, smaidīt, priecāties!!!! 
Ar to nevar cīnīties šis laiks vienkārši ir jāpārdzīvo, jo mūžīgi jau nevar būt slikti - kkad agri vai vēlu ( visdrīzāk vēlu, jo tev neveicas) viss sāks iet atkal uz labo pusi. jā, jāpārdzīvo šis laiks - jau atkal...

kāpēc?

plkst. ir 0.58 un es pirms 10 min izdomāju - man vajag blogu. jap, tā vienkārši. iepējams tā mirkļa iegriba vai noguruma sekas - nezinu un šķiet nemaz negribu zināt. godīgi sakot, nesaprotu, ko es šeit daru - esmu vairāk "skaties no malas" nevis "dari pats" tips, respektīvi - jā man patīk lasīt, ko citi raksta - bet lai es pati ko rakstītu?šķiet cilvēki galu galā tomēr mainās... par sevi esmu skeptiskās domās, tāpēc uzreiz saku - es nemāku skaisti izteikties, es nemāku patiekt ko tādu, kas kādam liktu mainīt savas domas - un es to nemaz arī negribu! es gribu vienkārši.... vienkārši....
bet tdg gan arlabu nakti došos čučēt - zinu, ka vēl vismaz stundu pavadīšu grozoties un cenšoties "izslēgt" savas smadzenes, kas kā vienmēr neizdosies, bet galvenais rīt pamostoties būs apziņa, ka es centos - un tas ir pats svarīgākais.