bkdksjnksdjbi

tātad šodien no Pļavniekiem bija jātiek Uzvaras parku - bija jāpaspēj laikā, jo man nepatīk kavēt, it īpaši lietas par kurām pati maksāju. protams, mājās nočammājos tāpēc nokavēju savu iecerēto trolejbusu - un tad viss sākās :D
sāku veikt aprēķinus - ja gaidīšu nākamo - nokavēšu, ja braukšu ar autobusu - nokavēšu, un tad manas acis piesaistīja kāda lieta, par kuru jau sen biju aizmirsusi - mikriņš, kas brauc uz staciju un tad uz... Āgenskalna tirgu - atkal palielināju savu smadzeņu apgriezienus - IDEĀLI. kāpu tik iekšā, pagaidīju kamēr mani līdzbraucēji nopērk biļetes un kamēr šoferīts traki bļaudams krieviski kādam kaut ko ieskaidro, un laipni jautāju šofera kungam - pa kuru tiltu jūs braucat pāri Daugavai? pretī saņēmu vien ko līdzīgu - brhiuhdanbag . turpināju izjautāšanu - Akmens tilts? pēc neliela klusuma sekoja, manis cerētais - Aha! pēc kura atkal - baguifhnakjbdkhadho - ko protams neņēmu vērā, samaksāju 50 sant un sākām braukt - mierīgi, neparko neiespringstot skatījos pa logu un klausījos mūziku. nonācām pretī Stocmanam, vietā, kur pietura pat nav tuvumā. šoferīts aptur savu balto zirgu un sāk man krieviski ko teikt, nevis kā normāls cilvēks, bet atkal kaut ko burkšķēt zem deguna. labi šoreiz es steidzos un man pat būtu vienalga, ka sakāmais skanētu krieviski, kas normālā situācijā man liktos nepieņemami :D bet nē - bjakbsuhfia un kaut ko rāda uz griestiem - paskatos - karte - saku - man vajag Kuģu ielu. viņš turpina izmisīgi ko rādīt - blakus kartei pamanu lapeli ar tekstu - līdz centram biļete 50 sant., tālāk 90. sant. riktīgi sadusmojos tā jau noziedoju tos 50 sant, lai nenokavētu ( man ir kartiņa-  tāpēc varu braukāties cik vēlos) un tagad viņš grib, lai es piemaksāju vēl, lai mani pārved pāri tiltam - like 2vas pieturas? - emmm hell no. kāpu laukā un sāku meklēt veidu kā tikt tālāk, protams, viss beidzās labi - talāk braucu ar autobusu un ierados tieši laikā, pa ceļam vēl paspējot izglābt bērnu, kas ratiņos sāka ripot prom no mammas, kas arī meklēja kādu sabiedriskā transporta līdzekli.
šī stāsta morāle ir tāda - lūdzu, mīļie cilvēki, pat ja jums ir neizdevusies diena vai jūs nemākat runāt latviski - esiet laipni, izpalīdzīgi, paskaidrojiet sistēmu nabaga jaunietim, kas ikdienā nebraukā ar mikriņiem, un lūdzu nesabojājiet dienu apkārtējiem!!!